Saskaņā ar Lavijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča sniegto informāciju 2012. gadā ievērojami pieauga eksporta loma Latvijas ekonomikā. Pirmo septiņu mēnešu laikā eksporta vērtība pieauga par 16,5%, bet tekošā konta deficīts samazinājās līdz 22 miljoniem latu. Salīdzinoši 2012. gada jūlijā eksports pieauga par 2,5%, bet imports par 1,2%, salīdzinot ar 2012. gada jūniju.
Šī ir pozitīva ziņa, jo, neskatoties uz ekonomisko krīzi Rietumeiropas valstīs, Latvijas uzņēmēji ir spējuši palielināt savus ienākumus krītoša tirgus (samazināts imports) apstākļos. Eksportu veicināja ražošnas modernizācija un kopējā konkurētspējas kāpināšana, eksporta palielināšana uz valstīm, kas atrodas ārpus ES (eksporta ģeogrāfijas dažādošana). Trešais faktors, kas veicināja Latvijas ekonomikas izaugsmi bija investīciju pieaugums, sasniedzot 20% no IKP. Salīdzinoši krīzs apstākļos investīciju apjoms nokritās līdz 12%, bet “treknajos gados” sasniedza pat 30% no IKP. Daļu no šīm investīcijām veido tieši ārvalstu kapitāla (4% – 5% no IKP) ieplūšana, taču būtisku pienesumu sniedz arī Latvijā bāzēto uzņēmumu rīcībā esošās naudas daudzuma palielināšanās un ieguldīšana ekonomikā. Investīciju apjoms varētu būt vēl lielāks, ja Latvijas komercbankas kļūtu atvērtākas kredītu izsniegšanai, taču to darīt traucē šo banku īpašnieku bažas par savām kabatām.
Eksporta pieaugums vairumam Latvijas iedzīvotāju nav jūtams un atspoguļojas tikai statistikā, taču pamazām šo efektu sāk just arī eksportējošo uzņēmumu darbinieki, kuru algas palielinās, līdz ar to sekmējot arī citu nozaru atalgojuma un mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu. Neskatoties uz pozitīvo tendenci lielai daļai Latvijas iedzīvotāju viens no svarīgākajiem jautājumiem joprojām ir kur dabūt naudu? Neskatoties uz krīzi izmaksas plaša patēriņa precēm, komunālajiem pakalpojumiem un citām primārās vajadzības apmierinošām lietām ir pieaudzis. Līdz ar to liela daļa Latvijas mājsaimniecību dzīvo no algas līdz algai, nespēj veidot uzkrājumus, bet daļa ir spiesta regulāri aizņemties. Turpinoties ekonomikas izaugsmes tempiem, kādā brīdī pozitīvo efektu vajadzētu sajust lielākajai daļai mājsaimniecību, taču tas varētu notikt tikai pie nosacījuma, ja atalgojums pieaugs straujāk nekā mazumtirdzniecības preču cenas un inflācija.
Paralēli var prognozēt, ka atgūstoties Rietumeiropas valstu ekonomikām, Latvijas eksportspēja varētu pieaugt, taču saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm 2012. gada otrajā pusē eksporta pieauguma tempi varētu bremzēties. Šim apgalvojumam pamatā ir trīs novērojumi – krīt pieauguma tempi transporta nozarē, samazinās nodokļu ieņēmumi pēdējo mēnešu laikā, eksporta pieaugums pēdējā gada laikā nedaudz samazinā. Tādējādi IKP pieaugums pēc LB prognozēm 2012. gadā varētu sasniegt 3,5% – 4%.
Secinājumi
Latvijas ekonomika pamazām atgūstas, taču tas notiek pēc ārkārtīgi strauja ekonomikas krituma, kas var būt pielīdzināms vienīgi karadarbībai. Pāris gadu laikā IKP saruka par gandrīz 30% un no Latvijas aizbrauca pāris simti tūkstoši iedzīvotāju. IKP mērenais pieaugums liecina, ka 2007. gada dzīves līmeni Latvija varētu labākajā gadījumā sasniegt pēc 5 – 6 gadiem, nemaz nērēķinot inflācijas pieaugumu, kas šo mērķi varētu attālināt vēl par 10 gadiem.
Eksporta pieaugums ir vērtējums pozitīvi, taču pieaugot ārvalstu invesītcijām un ārvalstu kapitāla īpatsvaram mūsu ekonomikā aizvien vairāk darba augļus gūs tieši ārvalstu investori. Protams, ir pozitīvi, ka tādējādi tiek nodrošinātas darba vietas un vismaz kaut kādi ienākumi vietējiem iezīvotājiem. Rimšēvics nepieminēja, ka Latvijas konkurētspējas galvenais trumpis ir zemi nodokļi un zemas darba izmaksas, kas praksē ļauj ārvalstu uzņēmumiem saražot produktu lētāk un gūt lielāku peļņu. No otras puses, arī Dienvidkoreja sākotēji ražoja visādus plastmasas mēslus, bet tagad, uzkrājot pieredzi un zināšanas, ražo pasaules līmeņa tehniku, automašīnas un IT komponentus un ir kļuvusi par līderi vairākās nozarēs.
Ekonomiskās krīzes apstākļos Latvija ārējos tirgos, galvenokārt, no ES un SVF aizņēmās 4 miljardus latu. Šīs naudas atmaksāšana ir Latvijas augstākā prioritāte, jo pretējā gadījumā jebkuru ekonomikas pieagumu noēdīs parāda atmaksas procentu maksājumi. Neskatoties uz iepriekš pausto kritiku eksporta pieaugums ir vērtējams ļoti pozitīvi, jo pakāpensiki tuvojamies situācijai, kad netērējam vairāk nekā nopelnam. Šī mācība ir svarīga ne tikai indivīdu, bet arī valsts līmenī.