Parādnieku reģistrs. Ko ietver parādnieku kredītu reģistrs

Vienā no iepriekšējiem rakstiem, mēs jau ieskicējām, kas ir parādnieku reģistrs un kā iegūt informāciju par sevi. Šoreiz aplūkosim šo jautājumu nedaudz detalizētāk, pievēršot lielāku uzmanību likumdošanai. Parādnieku reģistrs jeb kredītu reģistrs ir tā vieta, kur tiek apkopota visa Latvijā pieejamā informācija par fizisko un juridisko personu, kā arī galvotāju saistībām, saistību izpildi un parādiem.  Parādnieku reģistrs savā būtībā ir milzīga informācijas sistēma, kuru uztur Latvijas banka saskaņā ar tās pašas izdotiem Kredītu reģistra noteikumiem, taču paralēli pastāv ari daudzas privāto uzņēmu uzturētās parādnieku datu bāzes. Kā un par kādiem pārkāpumiem var nonākt parādnieku reģistrā? Kredītu reģistrā tiek ietverta visa informācija par izsniegtajiem kredītiem. Kredītreģistrs vienlaikus kļūst arī par parādnieku reģistru un privātpersona tajā var nokļūt tajā brīdī, kad aizņēmējs un tā galvinieks kavē aizdevuma (galvojuma) līgumā noteikto maksājumu ilgāk nekā 60 kalendāro dienu un visu aizņēmēja kavēto maksājumu summa, t.sk. kavējuma procenti un līgumsods, sasniedz 100 latu vai šīs naudas summas ekvivalentu ārvalstu valūtā; (Kredītreģistra noteikumu punktu 109.1. un 109.2. apkopojums) Paralēli oficiālajam parādnieku reģistram privātie uzņēmumi (Creditreform, Linodorff Oy, Julianus Inkasso, Paus Konsults, UAB Gelvora, Sergel, Konsultatīvā sabiedrība Conventus), kas uztur savas datu bāzes un paralēli vēl nodarbojas ar pārādu piedziņu. Informācija šajās datu bāzēs tiek glabāta 10 gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas un saglabājas tajā arī, ja pārkāpums ir ticis novērsts. Kāda informācija ir ietverta  kredītu reģistrā? Parādnieku saraksts par privātpersonām ietver šādu informāciju – patērētāja vārds, uzvārds, personas kods, pases numurs, kā arī izziņa no VID par ienākumu apjomu (ja to iepriekš pieprasīja banka vai patēriņa kredītu uzņēmums), kredītsaistību veids (kredītņēmējs vai galvotājs). Paralēli parādnieku reģistrs arī glabā informāciju par privātpersonas saistību veidu, apjomu, to sākuma un beigumu datumu, nodrošinājuma veidu un vērtību, kā arī to vai kredītam ir galvotājs. Specifiski attiecībā uz parādniekiem parādnieku saraksts ietver informāciju par kavējuma periodu, kavētajām procentu summām (ceturkšņa dati) un  informāciju par pārkāpumu un tā statusu. Kā uzzināt vai neesmu iekļauts parādnieku sarakstā? Parādnieku melnais saraksts jeb parādnieku saraksts ir liels, taču jebkuram Latvijas iedzīvotājam ir iespēja uzzināt visu informāciju par sevi, kas iekļauta oficiālajā datu bāzē.  Informāciju var pieprasīt arī galvotājs vai aizgādnis.Lai to izdarītu nepieciešams personīgi doties uz kādu no Latvijas bankas filiālēm (Rīga, Bezdelīgu iela 3, Daugavpilī, Ģimnāzijas iela 12; Liepāja, Teātra 3).  Līdzi jāņem personību apliecinošs dokuments – pase vai identifikācijas karte. Informācijas sagatavošana var aizņemt 5 diens, taču vairumā gadījumu tā tiek sagatavota 1 dienas laikā un ir pieejama uzreiz. Informāciju par savu kredītvēsturi no privātajām parādnieku datu bāzēm var iegūt sazinoties ar katru uzņēmumu atsevišķi. Kā patēriņa kreditors var uzzināt informāciju par manu kredītvēsturi? Lai arī ātro kredītu (ātro aizdevumu) uzņēmumi nav kredītu reģistra dalībnieki, tie kopš 2010. gada ir tiesīgi iegūt informāciju parādnieku reģistrā tādā apjomā, kas nepieciešams patēriņa kredītu izsniegšanai. Karu reizi, kad kāds uzņēmums vēlas to izdarīt, tam ir jāsaņem atļauja no patērētāja  Šī prasība ir saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu, taču, ja patērētājs tiešām vēlas saņemt kredītu no tās nav iespējams izvairīties (praksē tas nozīmē ieklikšķināt ķeksīti anketā, ka piekrītat jūsu kredītvēstures aplūkošanai). Uzņēmumi var iegūt informāciju par klienta kredītvēsturi (pozitīva, slikta kredītvēsture vai nav kredītvēsture) pāris minūšu laikā, interaktīvi aizpildot pieteikumu Latvijas bankas mājas lapā pkp.bank.lv (šī datu bāze nav pieejama privātpersonām). Kā aizsargāt savas tiesības? Mūsdienās aizvien lielāku nozīmi iegūst kredītvēsture. Atkarībā no tās statusa kredīts var tikt izsniegts vai atteikts, tādēļ parādnieku reģistrs jeb parādnieku melnais saraksts daudziem ir kļuvis gluži vai par bubuli. Par pagātnes grēkiem  nākas ar tiesību sašaurinājumu...

turpināt

Patiesība par parādnieku reģistriem

Daudzi zin, ka pastāv parādnieku reģistrs, bet reti, kurš zin, kas tas ir. Parādnieku reģistrus kopumā ir iespējams iedalīt divās daļās – (1)Kredītu reģistrs, (2) privātuzņēmumu izveidotās parādnieku datubāzes. Pirmā darbību nosaka Ministru kabinetā apstiprināti Kredītu reģistra noteikumi un tajā tiek ievadīta visa informācija, kas saistīta ar kredīta izsniegšanu, savukārt otro darbība ir daudz mazāk reglamentēta un tajā tiek iekļauta, piemēram, arī informācija par komunālo pakalpojumu un mobilo telefonu rēķinu kavējumiem. Lai iegūtu šo informāciju katram uzņēmuma ir jāslēdz savstarpēji sadarbības līgumi. Kā uzzināt, vai esmu parādnieku sarakstos? Informācija Kredītreģistrā tiek fiksēta līdz ar kredīta paņemšanu un glabājas tajā neierobežotu laiku. Lai uzzinātu visu informāciju, ko par Jums Kredītu reģistrā iekļāvušas bankas, apdrošinātāji, nebanku kreditori vai krājaizdevu sabiedrības vērsieties personīgi Latvijas Bankā (Rīga, Bezdelīgu iela 3) vai Latvijas Bankas filiālēs (Daugavpilī, Ģimnāzijas iela 12; Liepāja, Teātra 3). Līdzi ņemiet pasi, būs jāraksta iesniegums. Parasti informāciju iespējams saņemt 1 dienas laikā, bet oficiāli informācijas sagatavošanai noteikumos ir paredzētas 5 dienas. Maz ticams, ka šajā sarakstā būs iekļauta arī informācija no privātuzņēmumu parādnieku reģistriem, bet tas nav izslēgts. Tieši šobrīd notiek darbs pie likumdošanas pilnveidošanas un varbūt brīdī, kad Jūs tur ieradīsieties izmaiņas jau būs stājušās spēkā. Kādu informācija par mani glabājas kredītreģistrā? Attiecībā par privātpersonām bankas, apdrošinātāji, krājaaizdevu sabiedrības un daži citi ar finanšu starpniecību saistīti uzņēmumi glabā šādu informāciju: (1)vārds uzvārds, (2)personas kods, (3) pases numurs, (4)izziņa no VID par ienākumu apjomu (ja to iepriekš pieprasīja banka vai ātro kredītu izsniedzējs), (5) statuss (aizņēmējs vai galvinieks), (6)saistību veids,kā arī saistību sākuma un beigu datums, (7) saistību apjoms, (8)vai ir galvotāji, (9) nodrošinājuma veids un vērtība, (10) kavējuma periods, (11) kavētā procentu summa (ceturkšņa dati), (12) informācija par pārkāpumu un tā statusu. Kā iekļūt kredītņēmēju melnajā sarakstā? Kredītvēsturi var sabojāt gan privātpersonas (arī galvotāji), gan uzņēmumi. Veidi kā to izdarīt ir ļoti dažādi, bet kopīgais visiem ir viens – savlaicīgi neizpildītas līguma saistības, piemēram, nenomaksāti rēķini, līzings, kredīts, ātrais kredīts internetā, kavēti maksājumi. Finanšu pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums definēt Jūs kā parādnieku Kredītu reģistrā, ja (1) kavējat maksājumu ilgāk par 60 dienām, (2) kavējuma procenti un soda nauda sasniedz 100 latus. Ir vērts pacensties, lai nevienu no šiem rādītājiem nepārsniegtu. Ja naudu vajag, tad aplūkojiet mūsu sadarbības partnerus, spiežot uz pogas zemāk. Salīdzināt...

turpināt

Atrsaizdevums.lv izmantošana ir bezmaksas nekomerciālām vajadzībām. Mēs esam neatkarīgi, jo nepiederam nevienam aizdevējam. Informācija tiek atjaunota regulāri, bet, ja atradi kādu kļūdu, lūdzu atraksti mums.

Kontakti|Par mums|Privātums|Saistību atruna|